Īss maršruta apraksts:
Lubāna mitrāja Tūrisma informācijas centrs – Īdeņa – 10 km
Īdeņa – Teirumnīku purva taka – 5 km
Teirumnīku purva taka – Nagļi – 6 km
Nagļi – Zvejsola – Dimanti – Kalnagala slūžas – 19 km
Kalnagala slūžas – Lubāna mitrāja Tūrisma informācijas centrs – 17 km
Kopā – 57 km

Maršrutā asfalta segums ir 3 km ceļa, grants segums – 32 km, uzlabots zemesceļš – 19 km un zemesceļš -3 km. Reljefs līdzens. Grūtības var sagādāt spēcīgs vējš, ja tas pūš no Lubāna ezera puses vai pretēji veicamajam maršrutam. Lietainā laikā vai neilgi pēc spēcīgām un ilgstošām lietavām uzlabotie zemes ceļi var būt grūti izbraucami. Maršruts ir veicams jebkuram cilvēkam, kam nav svešas fiziskās aktivitātes. Arī bērni vecumā no 10 gadiem šo maršrutu veiks. Problēmas var rasties lietus laikā vai pēc lietus, kad atsevišķi maršruta ceļi ir izmirkuši, kā arī vējainā laikā. To, cik stundas būs nepieciešamas, lai šo maršrutu veiktu, ir grūti prognozēt. Tas atkarīgs no pārvietošanās ātruma, atpūtas reižu ilguma un biežuma, un ceļu kvalitātes. Jārēķinās, ka iepirkt pārtiku un pirmās nepieciešamības preces varēs tikai Nagļos. Velosipēdu detaļas šeit nevarēs iegādāties, un tās būtu jāņem līdz.

Nakšņošanas iespējas ir brīvdienu mājā „Zvejnieki” un lauku mājā „Paeglīši” Īdeņā. Kvāpānu dīķu vidū atrodas brīvdienu mājas „Birzes”. Ja vēlamies nakšņot brīvā dabā, tad tādas iespējas piedāvā kempings „Dimanti”. Tāpat apmesties var nesen uzceltajā ūdens tūrisma attīstības centrā “Bāka”. Teltis ir iespējams uzcelt arī pie Lubāna mitrāja Tūrisma informācijas centra.

Lubāns – Latvijas lielākais ezers. Tā platība ir 80,7 km2, ar salām 82,1 km2. Lubāna garums sasniedz 14 km, platums – līdz 9 km, taču tā vidējais dziļums ir tikai 1,6 m. Tiesa, mūsdienās „redzama” tikai neliela daļa no kādreizējā Lubāna, jo gan dabisku, gan cilvēka radītu apstākļu rezultātā notikusi vairākkārtēja ezera līmeņa samazināšanās. Ezera platība savulaik maksimāli sasniegusi 700 km2. Kādreiz Lubāns pavasaros applūdināja lielas platības. Pagājušā gadsimta divdesmito gadu Lubāna iespaidīgos plūdus apraksta Kārlis Skalbe grāmatā „Mazās piezīmes”. Lai saprastu šo plūdu apmērus, ir ieteicams pirms ceļojuma izlasīt šo aprakstu minētajā grāmatā. Līdz ar to 20. gs. 30. gados un 50. – 70. gados notika Lubāna krasta un apkārtnes pārveidošanas darbi, veidojot dambju sistēmu, slūžas, polderus un citas hidrotehniskas būves. Ar Lubānu un Aivieksti, kas iztek no ezera ziemeļu daļas, līdz ezera iedambēšanai bija saistīta reta hidroloģiskā parādība: Aiviekstes un tajā ietekošo upju – Ičas, Balupes un daļēji Pededzes – ūdeņi spēcīgos palos tecēja nevis pa Aivieksti lejup, bet gan plūda atpakaļ uz Lubānu, jo upju kritums Lubāna līdzenumā ir ļoti niecīgs.

Lubāna ezers ar tam pieguļošajiem purviem, pļavām – kādreizējiem klāniem un dīķiem, kas ir nozīmīga putnu atpūtas un ligzdošanas vieta, – ir Eiropas nozīmes mitrājs. 2009. gadā tika nodibināts Lubāna mitrāja dabas liegums. Tajā ietilps bijušie dabas liegumi – Īdiņu purvs, Īdeņas un Kvāpānu dīķi, Lubānas un Sūļagala purvs, Pārbaine, Salas purvs, Teirumnīku (Tīrumnieku) purvs, Salenieku purvs, Lubānas ieplakas u.c. Liegums ir Natura 2000 teritorija, un tas izveidots, lai nodrošinātu Latvijas lielākā iekšzemes mitrāju kompleksa vienotu aizsardzību. Liegums 51632 ha platībā ir unikāls Eiropas un pasaules dabas komplekss ar izcilu nozīmi daudzu īpaši aizsargājamo sugu populāciju un biotopu saglabāšanā. Lubāns un zivju dīķi ir viena no svarīgākajām caurceļojošo ūdensputnu atpūtas un barošanās vietām valstī, kā arī viena no piecām labākajām ligzdošanas vietām 48 Eiropas apdraudētajām putnu sugām. 4 putnu sugas – jūras ērglis, vidējais ērglis, ķikuts un grieze – ir iekļautas pasaulē apdraudēto putnu sugu sarakstā. Kopumā teritorijā novērotas 225 putnu sugas, no tām 187 šeit ligzdo. Putnu vērošanai ap Lubānu uzcelti pieci torņi un viena platforma, bet informācijas iegūšanai izveidots zemāk minētais tūrisma informācijas birojs (tel.29234956).

Apkārt Lubānam velobraucienu ieteicams sākt no 2007. gadā uzbūvētā Lubāna mitrāja Tūrisma informācijas centra. Šis centrs ir uzbūvēts pie Lubāna ezera un Aiviekstes upes iztekas. Te apmeklētāji var saņemt informāciju par mitrāja teritorijā esošajām dabas vērtībām un apkārtnes tūrisma piedāvājumu. Šeit ir stāvlaukums, kur var ērti atstāt automašīnas, un ir arī pārnakšņošanas iespējas.

Maršrutu sākam Gaigalavas virzienā. Šeit ceļš vijas gar pašu ezera krastu un šeit ir arī labākās vietas piekļūšanai pie ezera. Te ir aprīkotas peldvietas ar stingru un smilšainu krastu un gultni . Tālākajā ceļā piekļūšana pie ezera krasta un labas peldvietas atrašana sagādās problēmas.

Pēc nepilniem 1,5 km sasniedzam Gūmeļa putnu vērošanas torni, kas mūsu ceļojumā ir pirmais. Uzkāpjot tornī, pa labi var vērot Lubānu, bet pa kreisi Gūmeli, kas patiesībā ir Lubāna līcis, kas dambju izbūves rezultātā pilnībā atdalīts no ezera. Ūdens līmenis Gūmelī ir zemāks nekā ezerā un svārstās atkarībā no palu un nokrišņu daudzuma. Šeit zināmā mērā var skatīt to ainu, kāds Lubāns bija pirms ierobežošanas ar dambjiem.

No starta vietas nobraucot 4,5 km, nonākam pie kempinga, kas tapis par ES līdzekļiem Latvijas-Lietuvas pārrobežas sadarbības programmas ietvaros. Kempings izvietojies ceļa kreisajā pusē, pie Kvāpānu dīķiem.

Kvāpānu dīķi ir zivjaudzēšanas vajadzībām izveidota mākslīgu ūdenstilpju sistēma, kas sastāv no pieciem dīķiem. To kopējā platība sastāda 6,26 km2. Dīķus norobežo dambji. Dambis, pa kuru iet autoceļš Lubāna-Gaigalava, atdala dīķus no Rēzeknes upes un Lubāna. Dīķu sistēma izbūvēta laika posmā no 1965. līdz 1980. gadam.

Pēc nedaudz vairāk kā pēc 0,5 km nonākam pie Rēzeknes upes ietekas Lubānā. Rēzeknes upes garums sasniedz 116 km. No Rikavas pagasta Murāniem upe ir regulēta. Rēzeknes upes krastos izveidotos zivju dīķus uzpilda ar Maltas upes ūdeņiem, bet šo dīķu ūdeņus novada Rēzeknē. Lejpus Orenīšu dīķiem upē pa Maltas-Rēzeknes kanālu tiek pievadīti Maltas ūdeņi, sakarā ar ko Rēzeknes notece un baseins ir dubultoti. No Žogotām līdz Lubānam upe 13 km garumā ir iedambēta.

Pēc 2,5 km nonākam pie pagrieziena uz Īdeņu un tilta pār Rēzekni. No sākuma punkta esam veikuši 8 km. Tālāk dodamies Īdeņas virzienā un pēc nepilniem 2 km nonākam Īdeņā. Īdeņa ir kā pussala, kas paceļas virs Lubāna kādreizējās palienes starp Lubāna A daļu un Īdeņas dīķiem. Īdeņas dīķi veidoti uz Lubāna palieņu kūdrājiem vienlaicīgi ar Kvāpānu dīķiem un ietilpst Kvāpānu – Īdeņas dīķu grupā. Īdeņas kapos ir apskatāma Īdeņas kapliča. Šī koka celtne būvēta 1896. gadā un ir arhitektūras piemineklis. Kapliča vietējiem iedzīvotājiem kalpo arī kā lūgšanas nams. Tālāk dodamies uz Īdeņas pilskalnu. Pirms tam Zvejnieku mājās var apmeklēt tūristu informācijas biroju vai arī no šejienes uzsākt braucienu. Šeit varēs droši atstāt automašīnas un pārnakšņot.

Aiz Zvejnieku mājām, DR virzienā, atrodas vēlā dzelzs laikmeta arheoloģiskais piemineklis – Īdeņas pilskalns, no kura paveras skaista ainava uz Lubāna ezeru. 1925. gadā Īdeņas pilskalnu pirmais aprakstīja un izpētīja Ernests Brastiņš. Viņš konstatēja, ka pilskalns jau no seniem laikiem ticis aparts. Arot esot atrastas dažādas misiņa drātiņas, skārdiņi un gredzentiņi. Pie kāda saimnieka esot glabājusies pilskalnā atrastā sudraba karote, apaļu kātu un puķītēm rotāta. Tomēr laika gaitā tā esot pazudusi. Vaļņi, uzejas un terases laika gaitā ir noartas, jo zeme šeit ir parupja, viegli irstoša smilts.

Netālu no pilskalna uzstādīts balts krusts, kas ir labi saskatāms no ceļa un tuvākās apkārtnes. Šis krusts ir uzstādīts kritušo nacionālo partizānu un 1949. g. represēto īdeņiešu piemiņai.

Tālāk dodamies Nagļu virzienā. Pēc 4 km nonākam pie meža ceļa, kas pa labi ved mežā. Šeit ir uzstādīta arī norāde uz Teirumnīku purva dabas taku. Vēl pēc 1 km esam nonākuši takas sākuma punktā. Kopumā esam veikuši 15 km.

Taka apmēram 800 m garumā ir izveidota Teirumnīku purvā. Takas sākumā ir iespējas atstāt velosipēdus un pa dēļu laipām doties iepazīt purva ainavu un augu valsti: sfagnus, dzērvenes, rasenes, spilves, purva andromēdas u.c. Taka ved gar Teirumnīku ezera D krastu, kur ierīkotas trīs skatu platformas. No platformām paveras skaisti skati uz tumšo ezera ūdeni, kurā kā spogulī atspīd apkārtēja ainava. Takas tālākais posms ved cauri tipiskai atklātai augstā purva ainavai ar mazām purva pundurpriedītēm. Pēc šķērsotā purva uz takas sākumpunktu var doties pa meža ceļu.

Turpināt maršrutu var gan atgriežoties uz Īdeņas-Nagļu lielceļa, gan turpinot braukt pa meža ceļu Nagļu virzienā. Tā kā šeit krustojas daudzi meža ceļi, galvenais ievērot virzienu un izvēlēties labāk iebrauktos ceļus. Nomaldīties ir grūti, jo meža masīvu no R puses ierobežo augstāk minētais lielceļš, bet no A puses – Maltas – Rēzeknes kanāls.

Ja izvēlamies atgriezties uz lielceļa, tad, izbraucot no takas sākuma punkta līdz Nagļiem, ir apmēram 5 km. Krustojumā griežamies pa kreisi un braucam apskatīt Nagļu katoļu baznīcu. Ja ir iecere iepirkties veikalā, tad jāņem vērā, ka veikali atrodas tajā ciema daļā, kas atrodas aiz Maltas tilta, tas nozīmē – vēl uz priekšu, aiz Nagļu katoļu baznīcas.

Tagadējā akmens mūra Nagļu Sv. Jāņa Kristītāja katoļu draudzes baznīca ir celta 1862. gadā. To cēla toreizējais muižkungs Nābels, kas esot bijis luterānis. Jau 18. gs. Nagļos ir bijusi neliela koka baznīciņa, kuru apkalpojuši Viļānu bernardieši. Baznīcā atrodas mākslas piemineklis – 18. gs. darinātā Svētā Lūkasa skulptūra.

Apskatījuši baznīcu, tālāk dodamies līdz tiltam pār Maltu, vai, precīzāk, Maltas – Rēzeknes kanālu. Līdz 1966. gadam Malta ietecēja Lubāna ezerā, bet, veidojot Lubāna hidrotehnisko sistēmu, Malta pa Maltas – Rēzeknes kanālu tika novadīta uz Rēzeknes upi. Mēs atrodamies kanāla augšgalā, pie slūžām, kas Maltas ielejā veido Nagļu ūdenskrātuvi. Vecmalta 6 km garumā veido Īdeņas kanāla posmu. Kreisajā pusē redzama 2001. gadā ekspluatācijā nodotā Nagļu HES. No maršruta sākuma esam veikuši 21 km.

Tālāk dodamies atpakaļ uz krustojumu, kur pagriežamies pa labi Īdeņas virzienā, pēc tam uzreiz pirmajā ceļā pa kreisi. Mūsu maršruts ved Lubāna virzienā. Ceļa abās pusēs redzami dīķi. Labajā pusē ir Nagļu dīķi, bet kreisajā – Ļodānu dīķi.

Apmēram pēc 3 km nonākam pie pagrieziena uz Zvejsolas mājām. Mēs maršrutu turpinām taisni, un labajā pusē parādās Zvejsolas dīķi. Ceļa seguma kvalitāte pasliktinās, tādēļ tūristiem ir jārēķinās, ka slapjā laikā šajā posmā var nākties līkumot starp peļķēm un slidināties pa māliem. Sausā laikā ceļa izbraukšana problēmas nesagādās. Nobraukuši vēl 3 km esam sasnieguši Lubānu. Tālāk ceļš pamazām pagriežas pa kreisi un vijas gar Lubāna D krastu. Sākumā krasts pārsvarā ir aizaudzis ar krūmiem, bet atsevišķās vietās var vērot skaistus skatus uz Lubāna plašumiem. Kreisajā pusē paralēli ceļam vijas Īdeņas kanāls, kas ir Lubāna hidrotehniskās sistēmas sastāvdaļa. Maršruta posms no Zvejsolas mājām līdz Dimantiem praktiski ir neapdzīvots. Par cilvēku klātbūtni vien liecina esošais ceļš, atsevišķi makšķernieki un zvejnieku apmešanās vietas un to būdiņas. Maršruta neapdzīvotais posms ir 10 km garš.

Dimantos ir kārtējais putnu vērošanas tornis, kā arī kempings “Dimanti”. Putnu vērošanas tornis ir uzcelts Lubāna pašā DR galā, un šeit var vērot ezera ainavas visā tā garumā. Administratīvi Dimanti atrodas Madonas novada Barkavas pagastā. No Dimantiem ceļa kvalitāte atkal uzlabojas. No maršruta sākumpunkta esam veikuši 36 km.

Kad esam no Dimantiem nobraukuši nepilnu kilometru, ceļš pagriežas pa kreisi, un mēs sākam attālināties no Lubāna. Ceļa labajā pusē parādās jauns kanāls – Lubāna izvadkanāls. Vēl pēc 2,7 km mēs nonākam pie Kalnagala – Lubāna izvadkanāla slūžām, vietas, kur vērojama Latvijai neraksturīga kanālu un dambju ainava, viens no milzīgās Lubāna hidrotehniskās sistēmas centrālajiem mezgliem. Te asu pagriezienu veido Meirānu kanāls, kas uz Aivieksti novada agrāk Lubānā ieplūdušo Teicijas, Malmutas, Lisiņas un citu mazāku upju ūdeņus. Šeit Meirānu kanālā ievada arī Lubāna izvadkanāla, Īdeņas un Zvidzienas kanālu ūdeņus. Tāpat šajā vietā atrodas pa dambjiem izbūvēto ceļu krustceles. Slūžu mehānisms pamatīgi cieta 2010. gada pavasara palu laikā. Meirānu kanāls ir pirmā hidrotehniskā būve, kas tika rakts jau no 1853. līdz 1896. gadam, lai no Lubāna ezera DR gala novadītu daļu ezera ūdeņu uz Aivieksti.

No maršruta sākuma esam veikuši 40 km. Tālāk mūsu maršruts ved pa labi, pa dambja ceļu. Apmēram 2 km ceļš ir labs, bet pamazām tas kļūst izdangātāks, tomēr pārvietošanās ar velosipēdiem grūtības nesagādā. Ceļa kreisajā pusē redzams Zvidzienas kanāls, bet labajā pusē – mežs. Šāda ainava ir vērojama apmēram 9 km, tad ceļš atkal pietuvojas Lubāna ezeram. Apmēram vēl pēc 1,5 km esam nonākuši pie putnu vērošanas torņa. Šeit var vērot Lubāna R krasta ainavas. Iepretim tornim ezerā ir redzama Lubāna vienīgā sala – Akmeņsala. Tā kā šeit ir samērā ērta piekļuve, tad šo vietu ir iecienījuši makšķernieki.

Tālāk maršrutu turpinām gar Lubāna krastu. Nu jau Zvidzienas kanāls atrodas ceļa labajā pusē – starp ceļu un ezeru. Nobraukuši 5 km nonākam uz Degumnieki – Gaigalava lielceļa. Te pagriežamies pa labi un pa lielceļu dodamies uz mūsu maršruta sākuma punktu. Nobraukuši 2,5 km, esam nonākuši starta – finiša vietā. Aplis ir noslēdzies. Kopējais maršruta garums – 57 km.